No sava vectēva - Vīgneru Ernesta – diriģenta, komponista un folkloras vācēja, kā arī tēva – diriģenta un komponista Leonīda Vīgnera - Ivars Vīgners bija mantojis ne tikai apbrīnojamas darba spējas un muzikalitāti, bet arī pašlepnumu un spītību, kas spieda iet pašam savu, reizēm ērkšķainu ceļu mūzikā. Taču šis lieliskais un neparasti darbīgais komponists, pianists un skaņu režisors pēc popularitātes nekad nav tiecies, arī tāpēc viņa devums latviešu mūzikā nav bijis pienācīgi saulītē celts. Savas dzīves pēdējos gados Vīgners noslēpās no sabiedrības uzmanības savā skaņu ierakstu studijā, kur strādāja bez mitas. Ja klientam atteiksi, viņš pie tevis vairs nenāks – šāds bija mūziķa moto, un kā skaņu režisors viņš bija gatavs strādāt ar visiem pēc kārtas un kaut vai 24 stundas diennaktī. Daiga Mazvērsīte jums atgādina šī neparastā mākslinieka dzīves un darba gājumu.